Pēc ilgāka laika rīts aiz loga apmācies un slinki līst. Ticiet vai nē, bet tad, kad ieraudzīju šo kombināciju, apziņā notika kā “zibens spēriens” – jau patiesi rudens! Līdz šim kalendārā lasīju un pats šur tur rakstīju mēneša nosaukumu “septembris” bez īpašas nozīmes. Līdz šorīt apzinājos tā (septembra) vietu gada “griezumā” starp citiem mēnešiem.
Tiesa, pagaidām vēl to “nepiesēju” Ziemassvētkiem un Gadumijai. Varbūt tādēļ, ka daba zaļuma, kaut vairs ne tik koša, vēl ir gana daudz un nav sācies daudzkrāsainais gada periods.
Ak, jā! Vēl pirms Ziemassvētkiem cits svarīgs pasākums – pāreja uz “ziemas laiku”. Divkārša pāreja. Ne tikai pulksteņu “pārgriešana”, kas vairāk vai mazāk ietekmē visus, bet arī “pāreja” uz ziemas riepām. Dažs domīgi mērīs protektora atlikumu – vai “izvilks” līdz pavasarim, paliekot likumā noteiktajās robežās. Ja par “seklu”, tad tās noliks atpakaļ uz plaukta, balkona, zem galda vai kur citur, līdz pavasarim. Lai “piebeigtu” vasaras sezonā un domās, kā “konsolidēt” ģimenes budžetu jaunu (vai citu, bet vēl lietojamu) ziemas riepu iegādei.
Reiz tā padomāju – nesen noteica, kādiem marķējumiem jābūt uz ziemas riepām, lai ar tām drīkstētu braukt ziemā. Vai neizdomās, ka noteiktam marķējumam jābūt arī vasaras riepām? Piemēram, ar saulīti un palmu. Labi, palma derētu karstajās zemēs, mums, gandrīz ziemeļniekiem, varētu vasaras riepas zīmogot ar āboliņa lapu vai Jāņu zālēm.
Liekas, ka ar savām domām esmu aizskrējis jau pāris mēnešus uz priekšu. Tikmēr lietus pieņemas spēkā. Tomēr tas netraucēja kāda bērnudārza audzēkņiem, ģērbtiem košās vestītēs, jautri čalojot, kaut kur doties. Kā gan lai nejautrotos, ja pati audzinātāja grupas priekšgalā pa visu lietu gāja bez lietussarga, vien pleciem uzmetusi biezāku un platu šalli un kaut ko pozitīvi stāstīja. Piektdiena. 13.datums.
…
Views: 48
