Camino Norte_7. diena_Olabe – Gernika – Pozueta_23.07.25._16,8 km. Jaunieši tomēr vakariņo krietnas divas stundas un it nemaz negrasās dēļ mums – 5 svešiem piligrimiem – uzvesties klusāk. Jūtos kā nelūgts viesis svešā ballītē , bet par laimi ap pusnakti arī viņiem sāk nākt miegs un beidzot iestājas klusums
Mans miegs ir salds. Pat ar visu to, ka kādā brīdī sāk salt, jo ir strauji nomainījušies laika apstākļi un pa atvērto mazo lodziņu iekšā pūš gana spirgts, pat auksts gaiss. Pavelku segu bik’ augstāk un guļu tik tālāk!
Ap plkst pieciem klusiņām ceļas spāņu meitene un drīz vien viņai seko abi spāņu vīrieši. Ko tādā tumsā var redzēt uz ceļa? Nu mēs gan nekur neskriesim, jo šodien ir mūsu visīsākā diena – paredzēti tikai 13,3 km. Gribam izbaudīt pilsētu Gerniku.
Guļam līdz 7, tad ceļamies, ēdam brokastis un samīļojamies ar mazu baltu kaķēnu, kurš, šķiet, ir pamatīgā badā, jo kāru muti palīdz notiesāt mūsu maizītes. Ceļas arī jaunieši – viņiem ēšanu ir sarūpējuši grupas vadītāji un viņi sāk ap mums drūzmēties, jo telpiņa ir maza, tāpēc ir labi, ka mēs jau esam gatavas iziešanai.
Ir 07:50. Un ārā diemžēl līst lietus – viss kā pēc plāna! Velkam lietusmēteļus un dodamies. Līdz Gernikai ir 7,8 km. Jāiet pa taciņām un mežiem – tas labi, vismaz tik ļoti nelīst virsū
. Pauzīti, lai atpūtinātu manu kāju, uztaisām tikai vienu, jo kur tu lietū daudz stāsies – viss ir slapjš!
Lai gan pa ceļam bija divas skaistas un labas atpūtas vietiņas, kurās sausā laikā noteikti būtu piestājušas. Par laimi, lietus mūsu noskaņojumu nav sabojājis it nemaz, jo es zināju, ka mums Spānijā līs. Esmu pat pateicīga, ka līst tikai šodien, nevis lija svētdien/pirmdien, kā rādīja laika apstākļu prognozes mums vēl Latvijā esot, jo tās bija mūsu grūtās kalnu dienas.
Ap 10:30 jau esam Gernikā. Uzmeklējam aptieku, jo iepriekšējo dienu saulīte ir apdedzinājusi manu apakšlūpu, kura jau kādas dienas ir uzpampusi, iekšpusē izklājusies ar čūliņām un ļoti sāp. Nemaz nezināju, ka arī higiēniskās lūpukrāsas ir ar SPF filtriem. Tad nu tieku pie +50, kā arī jauniem parastajiem plāksteriem kājai, un varam doties iekšā pilsētā.
Lietus ir mitējies un varam meklēt kādu jauku vietiņu, kur iedzert kafiju un uzēst kādu Basku zemes pinchos (uzkodu). Krietni atpūtušās, ejam lūkoties, ar ko pilsēta mūs iepriecinās .
Gernika ir vairāk atpazīstama pēc Pablo Pikaso gleznas ” Gernika “. Tajā ir attēlota šī pilsēta, kuru 1937. gada 26. aprīlī bombardēja nacistiskās Vācijas gaisa spēki. Laukumā ir izstādītas fotogrāfijas no tiem laikiem un izskatās diezgan draudīgi. Taču līdzīgus skatus diemžēl varam redzēt arī šodien, jo Ukrainā karš notiek joprojām .
Lēnu garu izgrozījušās pa vecpilsētas ieliņām šurpu turpu, apmeklējušas parku ar skulptūrām un tūrisma informācijas centrā dabūjušas zīmodziņu pasītēs, tieši 14.00 atstājam pilsētu.
Līdz naktsmājām “Albergue Caserio Pozueta” jāiet apmēram 5.5 km un mūs sagaida kāpiens Billikario kalnā ar gandrīz 300 metru kāpumu trīs kilometru garumā. Labi, ka vairs nelīst, jo šis ceļš ir tāds mālains un dubļains. Bet gaiss pamazām kļūst pat sutīgs. Debesīs parādās melns milzu mākonis, vējš sāk celties – liekas, nupat dabūsim gāzienu, tāpēc ir labi, ka līdz alberģei ir atlikuši vien pārsimts metri. 15.30, tieši ar atvēršanas laiku, esam klāt. Mistika, bet draudīgais mākonis arī ir prom . Visa ceļa garumā (ne tikai šodien) jūtam, ka it visādi tiekam saudzētas, lutinātas un lolotas – pateicība Dievam – par Viņa mīlestību pret mums!
Šodien gan beidzot baudām kopienas vakariņas. Tās ir vienkārši izcilas! Smieklīgākais, ka pēc “gailīšu” zupiņas atnes bagātīgus salātu traukus, kurus tad nu mēs pieēdam pilnus vēderus (nu ne jau traukus, bet pašus salātus
), nosakot – cik labi, ka vakariņas ir tādas veselīgas un vieglas! Tagad tik gaidām saldo. Bet ha, ha!
Mums atnes vistas karbonādes un pimientos (ceptu sarkano papriku) un mēs nesaprotam, kurā vēdera kaktiņā tagad lai vēl iestumj to! . Turklāt desertā tiek pasniegts bagātīgs augļu mix un no tā gan es negribu un nespēju atteikties
. Uh, pirmā un pēdējā kopienas vakariņu pieredze mums tiešām ir lieliska, lai gan vēderam noteikti ir cits viedoklis!
Diena atkal ir izvērsusies tik daudzveidīga, ka gribas noteikt – nu, vai dzīve nav skaista?!
Stāstījuma oriģināls, kā arī visas fotogrāfijas un video skatāmi Vitas Facebook profilā šeit : Vita Dobelniece, Turpinājumi sekos šeit: Camino de Santiago
LASI CITUS STĀSTUS PAR ŠO CEĻOJUMU:
- Vita Camino del Norte ceļā
- Vitas Camino del Norte ceļš – pirmā diena ceļā uz sākuma punktu
- Vitas Camino del Norte ceļš – otrā diena uz ceļa sākuma punktu
- Vitas Camino del Norte ceļa pirmā diena
- Otrā Camino del Norte ceļa diena
- Trešā Camino del Norte ceļa diena
- Ceturtā diena Camino del Norte ceļā
- Piektā diena Camino del Norte ceļā
- Sestā diena Camino del Norte ceļā
Views: 2
