Reizēm ir tā, ka cilvēks vēlas Tev stāstīt par savu problēmu, kas viņu tajā brīdī nomāc. Tā var arī būt sāpe, apjukums un neziņa.
Tādos gadījumos necenties kļūt par personu, kura spēj dot padomus visās dzīves situācijās. Paklusē. Pavisam noteikti nepārtrauc. Ja apklust, uzgaidi brīdi. Tad pajautā kaut ko par dzirdēto. Tā atgādini, ka esi cilvēkam blakus un patiešām uzklausi viņu.
Bieži cilvēks sāk savu stāstu ne tādēļ, ka meklē padomu. Nē. Tā ir vajadzība sajust otra cilvēka emocionālo klātbūtni, kas arī ir sava veida atbalsts.
Vajadzīgo problēmas risinājumu cilvēks var atrast arī pats, jo nereti tas ir kaut kur paša galvā starp daudzām un dažādām domām, kas haotiski šaudās visos virzienos.
Cenšoties izklāstīt savu problēmu vai sāpi otram saprotamā veidā, nākas revidēt savas šaubas un domas. Atmest neskaidrās un mazvērtīgās, noteiktā kārtībā salikt saprotamās un loģiskās.
Un, rau, tad arī visbiezākajā mežā aiz kokiem jau saskatāms klajums un … problēmas risinājums. Paša atrasts. Tādēļ šķiet jo vērtīgāks.
Pateicoties Tavai klātbūtnei un prasmei uzklausīt, ne mācīt.
Lasi vēl līdzīga satura rakstu: Atbrīvo prātu gaišām domām
Ja jums šis raksts patīk un domājat, ka tas varētu interesēt arī jūsu draugus un paziņas, tad iesakiet viņiem to, nospiežot uz kādu no zemāk redzamās attiecīgas sociālo tīklu ikonas (Draugiem, Facebook vai Twitter).
…
Visits: 86
by 
by 
