Gaidot savu Lielo laimi

Dažādi horoskopi Auniem vēl līdz šī gada beigām solīja lielu veiksmi. Tad nu es to gaidīju. Gan ieklausījos soļos kāpnēs, vai tik tā nepiestās pie durvīm, lūkojos pa logu – ka tik nepabrauc garām. Nekā.

Šodien devos uz veikalu pavisam nedaudz papildināt pārtikas krājumus pirms šajā gadā pēdējā darba cēliena. Kas tur notika!

Tā vien likās, ka ar C-19 saistītie ierobežojumi atcelti šorīt. Auto sablīvējumi sākās jau attālāk no stāvvietām. Iebraucošie piepildījuši visas spraudziņas tā, ka tie, kuriem pirkumi jau bagāžniekos, nemaz netiek laukā no stāvvietas.

Cilvēku “biezums” sen neredzēts. Viens no bieži redzamajiem skatiem – prece jau paņemta rokā, bet drošībai “zvans draugam” – vai tā ir “īstā”?

Pie pašapkalpošanās kasēm rindas garākas nekā pie dzīvajām kasierēm. It kā loģiski, ja vien tās garās “astes” negaidītu uz tiem pašapkalpošanās “galdiņiem”, kur var maksāt “skaidrā”.

Ļoti gribēju nopirkt speķa pīrādziņus. Kaut vai tikai dažus. Lai kā arī nelocījos gar gardumu vitrīnu, speķu pīrādziņus nesaskatīju. Bija tikai viens iepakojums buljona pīrādziņu.

Pēc pārdomu brīža izlēmu par labu tiem, buljona pīrādziņiem.

Lūdzu tos pārdevējai. Viņa tā samulsusi teica, ka atvainojoties, ka tur cenu zīmes sajauktas. Tie neesot vis buljona pīrādziņi, bet gan … gaļas pīrādziņi.

Nomierināju viņu, ka man ir ļoti laimējis, jo tie ir tie, ko es meklēju.

Tagad domāju, vai šī te bija tā horoskopos solītā lielā laime un vairs nav ko “iespringt” , vai arī jāturpina gaidīt un cerēt līdz pat rītdienas pusnaktij?

Visits: 547

rssby feather
Facebooktwitterredditpinterestby feather

Līdzīgi raksti