Tajā rītā pa radio skanēja “…rozā lietus līst…”. Laikam radio “dīdžejs” sen nebija lūkojies laukā pa logu, kur vairākas stundas cītīgi rasināja vēss un zaļš reāls lietus. Arī istabās tāda drēgna sajūta. Vienīgi izbrīnīja tas, ka bezvējš. Knapi kustēja dažas lapas garā bērza augšējos zaros un baltais mākonis virs katlumājas skursteņa sasvēries pavisam nedaudz. Uz balkona margām skaļi krita lielas ūdens lāses no augšējā balkona.
Jau dienas iesākums šķita tāds miegains, ka galvā pat uz mirkli iemaldījās doma, ka varētu iet vēl pagulēt. Tomēr prāts tam pretojās, jo gulēšana dienā šķiet nākošā pakāpe vecuma izpausmē. Manī joprojām ir tāda pārliecība, ka tādu līmeni vēl neesmu sasniedzis. Neatkarīgi no tā, cik stundu ir gulēts naktī.
Tikmēr laukā joprojām lija. Pacietīgi un ilgi. Tā nebija spēja negaisa brāzma pēc kuras atkal sauss un bieži pat saulains. Tādus laika apstākļus solīja vēl dažas dienas uz priekšu. Vismaz. Viedpulkstenis uz rokas rādīja, ka pludmalē tikai 4 grādi. Par laimi, ka “plusos”. Neraugoties uz to, ka bija sākusies oficiālās peldsezonas otrā diena.
Lai kaut kā mazinātu savu vilšanos laika apstākļos, nolēmu palūkoties kādus interesantus pasākumus piedāvā Muzeju Nakts. Tā bija sanācis, ka darba dēļ šajā laikā iepriekš vienmēr strādāju (policijā). Kādēļ gan neizmantotu iespēju, ka tagad pats esmu sava laika noteicējs. Arī laika prognozē ir viena maza “spraudziņa” uz ko es ceru – pasākumu vakarā, iespējams, dažas stundas nelīšot.
Kas iznāca no šādas plānošanas, var lasīt šeit: Starp muzejiem, pilīm un baznīcu.
…
Views: 4
