.
Camino Norte_1.diena_Irun – Panaderia Ecologica (4 km pirms San Sebastian)_24.3 km_17.07.25.
Lai gan naktī uz ielas ilgi ir troksnis un karstums jūtams arī istabiņā, man miegs šonakt ir lielisks un 05.30 līdz ar modinātāju abas esam augšā kā raķetes.
Sataisāmies un jau 06:40 uzsākam ceļu. Absolūti nezinām, ko šī pirmā diena mums ir sarūpējusi, bet pakrūtē kņudoņa ir tāda patīkama.
No Janis Feldmanis Norte stāstiem atminos, ka ir vērts izmest mazu cilpiņu līdz Hondarribia, jo tur esot skaisti balkoni, tad nu tā arī darām. Pēc apmēram 3 km esam klāt, taču no skaistiem balkoniņiem ne vēsts. Un piedodiet par tiešo valodu, bet tik ļoti vajag uz labierīcībām, ka nav vaļas klīst pa ieliņām, jo izmisīgi mēģinām noķert zonu, lai Google mūs aizvestu uz kādu kafejnīcu, kas 07:30 būtu vaļā. Diemžēl internets neklausa, tad nu dodamies atpakaļ, kur redzējam vienu atvērtu, ienākot Hondarribia.
Tālāk ceļš ved ne pa marķētu Camino trasi, bet apmēram kā esam noskatījušas ceļu kartē. Lēnām sākam kāpt kalnos. Jāiet pa serpentīnu kalnu ceļiem. Vispār bīstami, jo ir diezgan dzīva mašīnu satiksme. Kā eņģelis mūsu ceļā tieši pareizajā vietā nāk pretim vīrs ar suni un sauc mums, ka jānāk šeit! Viņš mums izstāsta citu ceļu kā nokļūt līdz Santuario de Guadalupe un mēs viņam arī paklausam. Ceļš ir tik skaists, ka Ieviņa man piedod visus manis grēkus, proti – viņas aizvešanu “neceļos”! Kāpjam kalnā, pūšam un elšam (vispār jau tikai es, jo Ieviņa kā kalnu kaza man tek pa priekšu, bez nevienas aizdusas pazīmes
) un beidzot esam klāt. Pieveikti pirmie 8 km. Taisām kāju vēdināšanas pauzi un dzesējamies no publiskā ūdens krāna, kur ir zīme, ka dzert nedrīkst, bet vietējie sakot, ka varot gan!
09:40 dodamies tālāk. Protams, ka izvēlamies alternatīvo variantu – kāpšanu Jaizkibel kalnā – tamdēļ jau esam te braukušas – piedzīvot grūtības un baudīt skatus!
Akmandieniņ kas tas bija par kāpienu! It kā jau nojautu, ka viegli nebūs, bet nu ka būs tik traki, arī nedomāju
. Mans gudrais pulkstenis jūk prātā, jo visu laiku viņam man jāatgādina, ka pulss 176 sitieni minūtē var labi nebeigties! Bet iešu nu es viņu klausīt! Bik apstājos, nomierinu elpu un raušos vien augstāk! (Noteikti es neieteiktu izvēlēties šo variantu sliktos laika apstākļos, tas noteikti nav droši), taču mums saule šodien atkal spīd spoži un akmeņainie ceļi ir sausi!
Protams, ka grūtības attaisnojas ar brīnišķīgiem dabas skatiem, sastaptiem savvaļas dzīvniekiem un daudz ceļotājiem, kas iet bez somām. Ceļā mijamies ar vienu spāni un korejieti, bet citus piligrimus pagaidām nemanām.
Varbūt viņi izvēlējušies iet pa leju? Ceļš ir dažāds. Te “nomīnētas” pļavas, te akmeņainas taciņas, garlaicīgi nav nemaz
Pulkstenis strauji skrien uz priekšu un ienākot ap 14 Pasahes de San Juan, esam ar mieru galapunktā gulēt arī zem eglītes, bet tik kārdinošām ēdiena smaržām gan garām neiesim! Pasūtām gardu mājās zivju zupu un sangriu – līdz šim to Spānijā es biju dzērusi tikai vienu vienīgu reizi.
Cik laba bija šāda neliela atelpa! Ir spēks atkal doties tālāk. Tepat jau arī mazais kuterītis, kas pa 1.95€ (kas tā par tādu jocīgu summu) pārved mūs pāri kanālam uz Pasajes de San Pedro un varam priecīgas turpināt ceļu. Pārsteidzošā kārtā, ir nemaz nemāc bažas par to – vai paspēsim uz ieplānotajām naktsmājām, kur rezervāciju nepieņem. It kā vienu mirkli uzvirmo satraukums, bet tas ātri pāriet un ir pārliecība, ka viss būs labi! Un tā arī ir!
Lai arī atkal un atkal ir jākāpj nākamajā kalnā (Uliako), kas izsviedrē ķermeni un liek sirdij dauzīties kā negudrai, plkst 16 beidzot esam klāt! Saimniece mūs sirsnīgi sagaida ar vārdiem, ka ir mūs gaidījusi! (Vakardienas telefona zvans būs palīdzējis). Paldies Dievam! Būs mums šonakt gultas! Te ir brīnišķīga naktsmāju vieta! Noteikti iesaku šo Panaderia Ecologica Horno de Lena Uliaco! https://www.panaderiaparte.com/5985-panaderia…/…
Viss par ziedojumiem – gultas vieta, vakariņas, brokastis, veļas mašīna. Šeit esam 7 nakšņotāji – 4 sievietes un 3 puiši. Katram dzimumam sava istaba (ar 8 gultasvietām katrā). Te ir arī vīrs no Barselonas, ar kuru vakar 6 stundas braucām kopā vilcienā. Visi tiekam uzklausīti, apčubināti un ar siltu smaidu samīļoti.
Vakariņās ēdam šeit uz vietas audzētus, gatavotus produktus un sarunas pārsvarā notiek spāniski, jo cittautieši ir mazākumā. Mēs – 2 latvietes un jauna meitene Bianca no Vācijas. Tas nekas, ka tikpat kā neko nesaprotam – ir jauki būt kopā ar “domu biedriem”. Tā kā internets te kaut kā nevelk, samāk laicīgi doties pie miera. Debesis ir savilkušās tumšiem mākoņiem, ir sagriezies cits vējš. Izskatās, ka rīt varētu būt solītais lietutiņš. Bet to jau tad manīsim rīt
Stāstījuma oriģināls, kā arī visas fotogrāfijas un video skatāmi Vitas Facebook profilā šeit : Vita Dobelniece, Turpinājumi sekos šeit: Camino de Santiago
LASI CITUS STĀSTUS PAR ŠO CEĻOJUMU:
- Vita Camino del Norte ceļā
- Vitas Camino del Norte ceļš – pirmā diena ceļā uz sākuma punktu
- Vitas Camino del Norte ceļš – otrā diena uz ceļa sākuma punktu
- Otrā Camino del Norte ceļa diena
- Trešā Camino del Norte ceļa diena
Views: 11
