Pavasaris šogad mūs pārsteidz ar siltu laiku. Bet dažas dienas ir kā “ķirsītis” uz tortes – īpaši siltas. Ne nu gluži vasarīgas, bet varētu teikt, ka aizsteigušās tālu uz priekšu uz “laika ass”. Apsteigušas normu.
Vienā tādā dienā silti jaukā es paņēmu savas nūjošanas nūjas un devos pie dabas. Uz pludmali. Tiesa, pagrūti bija izvēlēties piemērotāko apģērbu gan tādai dienai, gan tādai nodarbei.
Jā tālāk no jūras malas saule neskopojas ar savu siltumu, tad pludmalē lielā ūdens tuvums dara savu. Lai no kuras puses arī nepūstu vējš, tas ir vēsāks nekā iedomāts. Tomēr neskatoties uz visiem kontrastiem, noskaņojums jau pavisam pavasarīgs.
Tādā gaišā un pavasarīgā noskaņojumā arī sāku savu soļojumu. Plānā bija kādi 8 km. Pludmalē sniegs jau sen kā pazudis, smiltis apžuvušas bet vēl nav tik irdenas, lai apgrūtinātu soļošanu. Tikai uz priekšu!
Ar tādu devīzi arī nodevos nūjošanas baudai. Prātā sāku apsvērt pēc cik ilga laika būšu atpakaļ sākuma punktā, kad jūtami ievibrējās pulsometrs. Paskatījos uz tā ciparnīcas – uppppsssss!!!!! Pulss uzskrējis tālu virs savam vecumam atbilstošās normas.
Lai arī pats jutos viegli, labi. Nejutu nekādu pārslodzi vai diskomfortu, cipari nepārprotami teica savu: “Vecīt, piebremzē! Ja gribi vēl nūjot arī citu dienu”.
Vai man bija izvēle? Protams, ka paklausīju … Domāju, ka pulsometrs un dakteri zina ko runā. Vai gan man vajadzētu pārgalvīgi un nevajadzīgi sabojāt ne tikai pavasari, bet arī, iespējams, visu vasaru? Nu nē! Dabu un dzīvi var baudīt arī nesteidzoties. Kad dzīvē pienāk atbilstošs laiks. Un par to nevajadzētu kaunēties.
…
Views: 33
