Ko vieglāk darīt tad, ja kaut kas nenotiek īsti tā kā gribētos? Pārsvarā gadījumos pie notiekošā (vai nenotiekošā) vaino kādu citu. Kaimiņu, priekšnieku, vietvaru vai valdību.
Netaisos iegrimt katra gadījuma detaļās, bet bieži esmu pamanījis, ka vienā un tajā pašā notikumā cilvēki daudz vieglāk un ātrāk “pavelkas” uz negatīvo nekā pozitīvo, vai arī vienkārši pasmaidītu par pavisam atklātu humoru vai ironiju.
Šodien internetā ievēroju divus ierakstus. pirmajā kāda sieviete zākāja prezidentu un valdību par to, ka viņai krīzes gados “nogriezta” alga, un vēl citas likstas, kuru dēļ tagad cilvēkiem jādzīvo pieticībā un knapinoties. Tikai viņas pašas profilā redzamas fotogrāfijas no tāliem un (droši vien) dārgiem ceļojumiem uz siltām dienvidu zemēm. Hmm, par kādiem “knapiem” līdzekļiem? – tā vien gribētos pajautāt.
Otrajā ierakstā ar neslēptu humoru un pat ironiju it kā kāda lauku onkuļa vārdā rakstīts, ka pie viņa uz Ziemassvētkiem sabraukuši ciemiņi – pilns pagalms ar bieziem džipiem, ka grūti pat līdz malkas šķūnītim pēc malkas aizkļūt. Bet visi viesi, kolīdz iztukšojuši pāris glāzīšu stiprākas dziras, vienā mutē sākuši runāt par to, cik tagadiņ grūta dzīve Latvijā.
Uz to zem šī ieraksta parādījās kādas sievietes komentārs – ka nav ko lielīties ar saviem “biezajiem” radiem, jo, lūk, citiem neesot naudas pat mandarīniem pie svētku eglītes.
Cilvēki ir tik dažādi, ka lasot vienus un tos pašus vārdus, katrs izloba savu domu graudu ..
Visits: 415
by 
by 
