Klausos un lasu, ka Valsts Kontrole pieķērusies armijas lietām un konstatējusi trūkumus plānošanā. Tas mani kaut kā nemaz nepārsteidz. Kādēļ?
Atzīšu, ka nezinu vai mūsdienās virsnieku apmācībā paredzēta arī kaut kas no projektu vadības, jo jaunu spēju attīstība vai bruņojumu ieviešana ir sava veida projekts. Sākot ar vajadzību apzināšanu līdz pat iegūtā rezultāta lietošanai ilgtermiņā.
Šis jautājums bruņotajos spēkos bijis aktuāls vienmēr, tādēļ šī gadsimta sākumā NBS štābā tika izveidota pat Projektu koordinācijas nodaļa, kurā dienēja bijušie Apmācību daļas virsnieki.
Koordinācijas nodaļa vienlaikus darīja divus darbus – savstarpēji saskaņoja vairāk kā 50 projektu (Partnership un Force Goals) plānošanu un īstenošanu ar reāli pieejamiem resursiem, kā arī vienlaikus konsultēja atbildīgos projektu virsniekus par projekta vadības pamata lietām un principiem.
Tika pat izstrādāta NBS projekta vadības rokasgrāmata (metodika), kurā tika ievēroti vispārpieņemtie starptautiskie projektu vadības principi un militārās vides (NBS) specifika. Šīs metodikas ieviešanai nezināmu iemeslu dēļ pretojās dažas Aizsardzības ministrijas amatpersonas. Likās, vairāk dēļ mazsaprotamiem principiem.
Praksē pierādījās, ka prasmīgs vienības komandieris, kurš rotācijas kārtībā dienestu turpina štābos, ne vienmēr ir tikpat zinošs un prasmīgs plānotājs. Un tādam grūti pieņemt kaut kādus projekta vadības rāmjus – pamatprincipus. Līdz ar to iztrūka būtiskas attīstības plānu ieviešanas detaļas, ko arī konstatējusi Valsts kontrole.
Bet tie bija laiki, kad lēmumus vajadzēja pieņemt pēc tā laika situācijas – un noteikumus diktēja citi (NATO) partneri. Piemēram, vai nu lietoto tehniku pirksi visu (paketē), vai arī nedabūsi nevienu. Te nu rezultāti.
Views: 384
