Gandrīz katram automašīnas īpašniekam ir viena tāda diena gadā, kurai tuvojoties ievērojami palielinās stresa līmenis. Diena, kad auto “jāatrāda” CSDD tehniskās apskates meistariem. Es pat īsti nezinu kā sauc tos vīrus, kuri ar grūti noformulējamu sejas izteiksmi dod savu slēdzienu – vari atslābt uz gadu, vai arī gaidīs atkal ciemos tuvāko nedēļu laikā.
Mans auto ir tieši tajā kategorijā, kas pēc statistikas datiem raksturojot Latvijas privāto autoparku. Pirku septiņus gadu vecu un pats esmu nobraucis jau septiņus gadus. Tas nozīmē, ka “pilnbriedā”, kad jaunība sen aiz muguras, bet vecums vēl nav pienācis. Savukārt veselība atkarīga no tā, ko dara ikdienā un cik regulāri apmeklē prasmīgus meistarus servisā.
Stresa ziņā neesmu nekāds izņēmums, jo vienmēr var atrast “kādu uti” arī daudz jaunākiem auto. Tādēļ gatavošanos izvēlējos sākt ar centīgu auto nomazgāšanu un rūsas skarto vietu “maskēšanu” ar atbilstošas krāsas materiāliem. Pieredze saka, ka šī ir tā reize, kad “vīru skata no cepures”. Ja arī auto nav perfekts, jārada iespaids, ka par to tomēr rupējas.
Paveicies ar auto krāsu. Kā dēls teica pirmo reizi ieraugot – spaiņa krāsā. Gaiši pelēka. Tādā tonī universāl-veikalos “Kurši” un “Depo” pieejams plašs klāsts ar dažādiem materiāliem, kas labi pielīp gan oriģinālajai krāsai, gan arī nedaudz aprūsējušam metālam. Paša izdoma un piemērotāko līdzekļu izvēle.
Nākošā izvēle – uz kuru CSDD doties? Atsauksmes par jebkuru ir diametrāli pretējas. “Caurkritušie” saka, ka pedantiski un nevietā piekasās par sīkumiem, bet “laimējušie” – ka viss ir normāli. Pats esmu bijis vairākos, tomēr šoreiz izvēle “krita” uz attālāku, bet mazāku. Ar, manuprāt, pieklājīgu un laipnu attieksmi pret “klientu”. Pat tad ja pārbaudījumā saņemts “nesekmīgs” vērtējums. Zinu, ka daudzi apgalvo pretējo. Tāds viņu viedoklis.
Ceļā raiti braucot pavadīju apmēram 40 minūtes. Tas veselīgi arī motoram, jo dīzelītim vajag “izskrieties”, lai iztīrītu kvēpus no cilindriem un caurulēm pēc “dudināšanas” pilsētas režīmā. Stāvvietā pie CSDD pirms manis … tikai divas automašīnas. Patīkams pārsteigums uz ko es, godīgi sakot, arī biju cerējis. Jo “piemājas” CSDD par ar “pierakstu” esmu gaidījis rindā vairākas stundas.
Atskan signāls, virs lielajām durvīm iedegas mans kārtas numurs. Process var sākties. Kad ieraudzīju to vīru kombinezonā, kurš aicināja iebraukt pārbaudes telpā, mans stresa līmenis manāmi nokritās. No kunga staroja tāds miers, laipnība un pārliecība par to ko un kā viņš dara, ka “iekšējā balss” teica – šis pa sīkumiem nepiekasīsies un “utis nemeklēs”.
Tā arī bija. Kad biju “atrādījis” auto gaismas visos lukturos un lampiņās, mani palūdza izkāpt un nostāties “klientiem” paredzētajā vietā – netālu uz grīdas apzīmētā taisnstūrī, no kura var labi redzēt visu tālāko automašīnas pārbaudes procesu. Tiesa, tajā brīdī norādītā vieta bija aizņemta, jo tur stāvēja priekšā esošās automašīnas īpašniece. Toties varēju vērot kā strādā cits vīrs CSDD spectērpā. Laikam jaunais, tā varētu domāt pēc straujām un pat drudžainām darbībām, cenšoties iebāzt pirkstus visos caurumos, kādi vien atrodami vieglā auto apakšā.
Kad apskatei pacēla manu auto, visu notiekošo vēroju pavisam mierīgi. Jo brīdi iepriekš bremžu pārbaudes stends teica, ka visas bremzes darbojas ļoti labi. Pat pēc tā, ka gandrīz divus gadus automašīnai vienīgie kopšanas darbi bijuši – periodiskā filtru un eļļas maiņa. Tātad servisā meistari savu darbu prot godprātīgi un lieto labas detaļas. Kas, diemžēl, nav finansiāli izdevīgi … un “mans” serviss šajās dienās “aizvērās”.
Arī auto tehniskās apskates “gala slēdzienā” bija rakstīts, ka “vietām maznozīmīga rūsa, kas neietekmē drošību”. Vēl mutiski atgādināja, ka uzlīmes vairs neizsniedz un gadu varu braukt bez bēdas. To visu lasot un dzirdot iestājās atslābums un izplēnēja arī atlikusī stresa daļa. Mājup jau braucu pavisam relaksēti un vienkārši izbaudot saulaino augusta dienu.
…