Ceļā uz Camino Norti_ 2.diena_16.07.25._Madride – San Sebastian -Irun.
Tā kā avio biļetes tika iegādātas 2024.g. septembrī, kad vēl īsti nebija skaidrības, kādu Camino veiksim, tad nu ir sanācis, ka nokļūšana ceļa sākumposmā mums aizņem veselas divas dienas . Es jau smejos – tas, lai mēs iesildītos!
Nakts paiet nomodā, jo gaisa cirkulācija istabā nenotiek un pa atvērto logu iekšā svaigs gaiss nez kāpēc neienāk. Taču tas viss pieder pie ceļa un tāpēc daudz neraudu. Ir jau melna nakts, kad saprotu – labi nebūs, tāpēc pa tumsu savā mugursomā sagrābstu kakla lakatu, saslapinu to zem auksta ūdens un uzklāju uz ķermeņa. Tas par laimi palīdz mazliet atdzist un beidzot arī iemigt.
Modinātājs skan agri. Atveru acis un pirmais ko ieraugu – bļāviens! Pie sienas visā savā godībā gozējas kondicionieris! Bet ko nu vairs! Operatīvi sataisāmies un esam jau ceļā uz Chamartin.
Visās trijās dzelzceļa stacijās, kurās šodien sanāca pabūt – Madrid, Donostija (jeb San Sebastian) un Irun, notiek pamatīgi remontdarbi, kas mazliet traucē noorientēties. Taču beigu galā viss ir labi! Vilciens sāk ripot tikai ar 5 minūšu kavēšanos jeb 07:25 un 14:15 (ar pārsēšanos Donostijā) mēs izkāpjam savā galā mērķī, no kurienes rīt uzsāksim savu Camino
Irun par laimi ir mazliet vēsāks – tikai +30. Un nolikušas savas somas Pension Gema hostelītī, dodamies pirmā zīmodziņa meklējumos. Ir padomā pa Camino maršrutu atpakaļ virzienā aiziet uz Franciju un tā arī darām. Ejam pa Gronze map ceļu un priecīgas pamanām arī bultiņas bruģī. Tikai nevienu baznīcu, kas būtu vaļā, mēs gan nemanām. Tāpēc Francijas pusē kāpjam kalniņā un pirmo zīmodziņu iespiežam pēdējā alberģē, kas ir pirms ieiešanas Spānijā. Te ir tik skaisti un mīlīgi un plaši, ka pat negribas nekur iet atpakaļ. Njā, neienāca prātā papētīt – varbūt tajā alberģē būtu bijis krietni lētāk un arī interesantāk?
Atvilkušas elpu, tomēr dodamies atpakaļ, jo gribas apēst kaut ko siltu. Divas dienas esam dzīvojušas uz maizēm – baidos, ka vēders jau ir paspējis salipt. Meklējam galdiņu ēnā, jo saulītes šodienai ir gana. Te saka, ka virtuve vairs nestrādā (pirms 18), te atkal cenas ir kosmoss. Bet beidzot redzam ideālu vietu – vienīgi uz virtuvi tomēr stundu nāksies gaidīt. Labi, labi.. Sēžam tik nost, pasūtām pa alus glāzei – citādi vēl liks atbrīvot vietas! Un kad jau sagurums grasās mūs piebeigt, beidzot tiek atnests arī gards Bacalao (menca).
Ar laimīgiem vēderiem dodamies aši atpakaļ uz alberģi, jo ir jāsagatavo somas iešanai.
Mazliet ir nemierīgs prāts par rītdienas naktsmājām. Maizes ceptuvē (kādi 4-5 km pirms Donostijas) rezervāciju nepieņem un kas pirmais nāk, tas arī dabū vietiņu. Vai mēs paspēsim noiet savus pirmos apmēram 21 km līdz plkst 14/15? Jo galīgi negribas skriet! Esam taču sagatavojušās baudīt un priecāties par Dieva skaisti radīto pasauli! Bet gulēt zem eglītes arī galīgi negribas
, tāpēc jau septiņos rīt sāksim iet! Un liksim visu Dieva rokās! Gan Viņš par mums parūpēsies!
Stāstījuma oriģināls, kā arī visas fotogrāfijas un video skatāmi Vitas Facebook profilā šeit : Vita Dobelniece , Turpinājumi sekos šeit: Camino de Santiago
LASI CITUS STĀSTUS PAR ŠO CEĻOJUMU:
- Vita Camino del Norte ceļā
- Vitas Camino del Norte ceļš – pirmā diena ceļā uz sākuma punktu
- Vitas Camino del Norte ceļš – otrā diena uz ceļa sākuma punktu
- Vitas Camino del Norte ceļa pirmā diena
Views: 11
